Dalība Pieaugušo prasmju pētījumā Latvijai bija sarežģīta. Iesaistoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD Starptautiskajā pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmā PIAAC (Programme for the International Assessment of Adult Competencies), jau 2018. gadā sākas nepieciešamie priekšdarbi pētījuma īstenošanai. 2019. gadā Izglītības un zinātnes ministrija noslēdza līgumu ar Latvijas Universitāti par pētījuma veikšanu. Starptautiskie standarti un tehniskās prasības pētījuma īstenošanai bija augstas. Sagatavošanos pētījumam un izmēģinājuma pētījuma veikšanu nelabvēlīgi iespaidoja Covid-19 pandēmija, jo, atbilstoši pētījuma noteikumiem, pieaugušo prasmju aptaujai bija jānotiek respondentu dzīvesvietās.
2022. gadā pētījuma vajadzībām Latvijā tika piešķirts papildus finansējums, nodrošinot iespēju veikt Latvijas pieaugušo iedzīvotāju 16-65 g. v. prasmju testus un aptaujas viņu dzīvesvietās. Arī datu savākšanas posms (ieskicēts LU un SKDS pētnieku ziņojumā) no 2022. gada oktobra beigām līdz 2023. gada jūnija vidum, testējot un aptaujājot vairāk kā 6 000 Latvijas pieaugušo, nebija vienkāršs.
Visbeidzot izcīnīti, mūsu rīcībā ir reprezentatīvi dati par pieaugušo kompetencēm galvenajās informācijas apstrādes jomās – tekstpratībā, rēķinpratībā un adaptīvajā problēmrisināšanā. Laikposmā no 2025. līdz 2028. gada pētījuma dati ļaus OECD analītiķiem publicēt vairāk kā desmit (!) sējumu, neskaitot pirmo rezultātu ziņojumu 2024. gada decembrī, kas veltīti pieaugušo prasmju un to rezultātu, un iznākumu sakarību pētniecībai. Turklāt, neatkarīgi no šī plānotā darba, OECD uzrunā un aicina datu analīzē iesaistīties zinātnieku kopienu un datu interesentus, publicējot gan datu bāzes, gan rokasgrāmatu datu analīzei.
Attēlā: Pieaugušo kompetenču līmeņi tekstpratībā, rēķinpratībā un adaptīvajā problēmu risināšanā, Latvija un OECD vidēji
Avots: Pieaugušo prasmju pētījums 2023: Latvija. Valsts apraksts.
Citējot pētījuma Latvijas rezultātu aprakstu, tekstpratībā 34% Latvijas pieaugušo (OECD vidējais rādītājs 26%) prasmes ir 1. līmenī vai zem tā - 1. līmenī pieaugušie spēj saprast īsus tekstus un sakārtotus sarakstus, kuros informācija ir skaidri norādīta, spēj atrast konkrētu informāciju un identificēt atbilstošās saites. Tie, kuru prasmes ir zemākas par 1. līmeni, spēj saprast īsus, vienkāršus teikumus. Spektra pretējā galā ir 6% Latvijas pieaugušo (OECD vidējais rādītājs 12%), kuri sasniedza 4. vai 5. līmeni tekstpratībā un parādīja augstu sniegumu. Šie pieaugušie spēj saprast un izvērtēt garus, informatīvi piesātinātus tekstus vairākās lappusēs, aptvert sarežģītas vai slēptas nozīmes un izmantot priekšzināšanas, lai saprastu tekstus un izpildītu uzdevumus.
Steidzami risināmie izpētes jautājumi būtu noskaidrot, kādas sakarības ir saistītas ar salīdzinoši lielo īpatsvaru zemajām prasmēm (1. līmenī un zemāk), un kā šīm sakarībām jāmainās, lai zemo prasmju īpatsvars mazinātos. Līdzīgi, jāskaidro iespējas pieaugt Latvijas pieaugušo augstākām prasmēm, jo īpaši tekstpratībā un adaptīvajā problēmrisināšanā, un arī rēķinpratībā.
Vēsture liecina, ka augstāka līmeņa tekstpratība starp iedzīvotājiem ir demokrātiskas valsts pastāvēšanas un drošības jautājums. 20. gadsimta sākumā neatkarību un demokrātiskas attīstības ceļu Somija, Igaunija, Latvija un Lietuva izcīnīja, jo šo zemju iedzīvotāju lasītprasme bija daudz augstāka par citviet impērijā dzīvojošo lasītprasmi.
PIAAC pētījums rāda, ka arī mūsdienās Somijas iedzīvotāju prasmes ir izpētes un sekošanas vērtas. Lielākajā daļā valstu, kas piedalījās pētījuma iepriekšējā ciklā pirms desmit gadiem, pieaugušo prasmes ir vai nu samazinājušās, vai palikušas nemainīgas starp diviem prasmju apsekojuma cikliem. Tekstpratība ir ievērojami uzlabojusies tikai divās valstīs – Somijā un, nedaudz mazākā mērā, Dānijā. Tā palikusi nemainīga 14 valstīs un ievērojami samazinājās 11 valstīs. Rēķinpratība ir ievērojami uzlabojusies 8 valstīs un no tām visvairāk – Somijā un Singapūrā. Tā palikusi nemainīga 12 valstīs un samazinājusies 7 valstīs.
Augstāko līmeņu tekstpratība ir saistīta ar kritisko domāšanu, medijpratību, uzticēšanos, pilsonisko kompetenci un līdzdalību. Tieši augstākā līmeņa lasītprasme, - teikts 2023. gada Ļubļanas Lasīšanas manifestā, - ir visiedarbīgākais rīks analītiskās un kritiskās domāšanas attīstībai. Tā attīsta izziņas spējas un trenē pacietību iemaņu apguvē, paplašina mūsu spriestspēju, attīsta saprātīgu empātiju un iecietību pret viedokļu daudzveidību – sociālās iemaņas, bez kurām nav iedomājami informēti demokrātiskas sabiedrības pilsoņi. (Vairāk par lasītprasmes sociālo un politisko nozīmi – intervijā ar manifesta autoriem).
Pieaugušo prasmju pētījuma dati, prasmīgi nolasīti, interpretēti un likti lietā, palīdzēs stiprināt sabiedrības noturību pārmaiņās un trauksmainos pavērsienos.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"
