Publicēts 28 janvāris 2020

IMG 4426

Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi konceptuālā ziņojuma projektu par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, kas paredz kompleksus strukturālos risinājumus augstākās izglītības un zinātnes nozares starptautiskajai konkurētspējai, fokusējoties uz pārvaldību, finansējumu un cilvēkresursiem. Par to ir notikušas konsultācijas un diskusijas ar nozaru organizācijām un sociālajiem partneriem. Konceptuālo ziņojumu 2020. gada februāra vidū plānots izskatīt valdībā. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) publicē ieskatu ziņojuma kopsavilkumā:

„Latvijas valsts, izdarot izvēli pievienoties starptautiskajām politiskajām un ekonomiskajām organizācijām (Eiropas Savienība, OECD, EDSO u.c.), kā arī augstākās izglītības un zinātniskās institūcijas, iesaistoties starptautiskajās organizācijas un aliansēs (Eiropas Universitāšu asociācija, CERN, Eiropas Kosmosa aģentūra u.c.), apliecināja savas ambīcijas un spējas kļūt par konkurētspējīgiem spēlētājiem attīstīto valstu saimē.

Lai paaugstinātu nozares starptautisko konkurētspēju, ir nepieciešami kompleksi strukturālie risinājumi, kas fokusējas uz trīs pīlāriem: pārvaldība, finansējums un cilvēkresursi.

Atbilstoši pasaules labajai praksei augstāko izglītības institūciju (AII) pārvaldības jomā ieteikts nodalīt akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu. Lai to īstenotu, iekšējās AII pārvaldības sistēmās ir jāievieš padomes, kas spētu efektīvi garantēt AII autonomiju, atvērtību un caurspīdīgumu, kamēr senāts nodrošinātu akadēmisko brīvību, zinātnes un izglītības ekselenci. Analizējot kaimiņvalstu un reģiona AII pārvaldības tendences, padomes sastāvā vairākums būtu ārējie locekļi.

Finansējuma jomā ir jāparedz, ka valsts finansējums tiek piešķirts pēc sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši valsts izvirzītajām prioritātēm un AII tipoloģijas mērķiem. Papildus jāparedz garantēts līdzfinansējums AII piesaistītājiem līdzekļiem no ārējiem avotiem. Tas ļaus padomēm un AII vadībai efektīvāk piesaistīt ārējo finansējumu, tādējādi dažādot AII finansējuma avotus un nodrošināt stratēģisku ilgtermiņa attīstību neatkarīgi no valsts ekonomiskās situācijas.

Cilvēkresursu jomā nepieciešams attīstīt jaunu un vienotu akadēmiskā un zinātniskā personāla karjeras modeli, kas tiks izstrādāts, ņemot vērā labāko pasaules praksi, veicinot pasaules līmeņa personāla, īpaši diasporas, piesaisti un noturēšanu Latvijā. Tas ļaus paaugstināt augstākās izglītības un zinātnes konkurētspēju un nodrošinās jauno talantu attīstību tieši Latvijā.

Latvijā ir vairāki priekšnoteikumi, lai attīstītu konkurētspējīgu augstākās izglītības un zinātnes sistēmu: sociālekonomiskā stabilitāte, piekļuve Eiropas Savienības finansējumam, augsts drošības līmenis, stipras attiecības ar pasaules turīgākajām valstīm, attīstīta infrastruktūra, multikulturāla sabiedrība u.c.

Pasaulē augstākā izglītība un zinātne ir kļuvusi par vienu no visdinamiskākajām nozarēm, kuras attīstību lielā mērā nosaka šādas tendences:

  1. globalizācija (akadēmiskā personāla, studentu, kā arī zināšanu un informācijas brīva aprite un globāla konkurence);
  2. tehnoloģiju attīstība (studiju procesa un pētnieciskās darbības digitalizācija un intensifikācija);
  3. strauji mainīgs darba tirgus pieprasījums (starpdisciplinaritāte, modularitāte, mūžizglītības nozīmes pieaugums, neformālā izglītība, elastīgums);
  4. augstākās izglītības un zinātniskās institūcijas ir kļuvušas par attīstīto valstu inovāciju ekosistēmas galveno virzītāju;
  5. pieaugošs institūciju un lēmumu pieņemšanas caurspīdīgums, efektivitāte un atbildība;
  6. augstākās izglītības un zinātnes finansējuma diversifikācija (publiskais, privātais, starptautiskais).

Ņemot vērā minētās tendences un pieejamos līdzekļus, Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas (AII) ir sasniegušas vērā ņemamu progresu. Tomēr vietējo (piemēram, AII, Valsts kontrole, atbildīgās ministrijas, Latvijas Studentu apvienība, sociālie partneri) un starptautisko (piemēram, Pasaules Bankas, OECD, Eiropas Komisija, starptautiskās augstākās izglītības un zinātnes organizācijas) ekspertu analīze un secinājumi parāda, ka, neskatoties uz atsevišķu jomu sasniegumiem, sistēmiski netiek pilnībā izmantots AII potenciāls.

Stājoties amatā A.K. Kariņa valdībai (2019. gadā), tika uzsāktas intensīvas diskusijas ar augstākās izglītības un zinātniskajām institūcijām, sociālajiem partneriem, studējošiem un starptautiskajiem ekspertiem par veidiem, kā intensificēt nozares attīstību. Ziņojums “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu” ir rezultāts šīm diskusijām un iezīmē redzējumu, kas ļaus uzlabot Latvijas starptautisko konkurētspēju augstākajā izglītībā, zinātnē un inovācijās.

Ziņojumā ieteiktos risinājumus paredzēts 2020. gada laikā iestrādāt atbilstošos ārējos un iekšējos tiesību aktos. Valsts dibināto AII pārvaldības modeļa maiņa ir plānota pakāpeniski – vispirms universitātēs (2020.–2022.g) un pēc tam augstskolās (2022.–2023.g.). Nevilcināšanās reformu īstenošanā ļaus ieraudzīt pirmos sistēmiskos rezultātus 2025.–2027. gadā, kas ļaus pilnvērtīgi sagatavoties 2028+ plānošanas periodam.”