Saeima ceturtdien, 3.decembrī, pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Publisko iepirkumu likumā (PIL), kas paredz, ka turpmāk nebūs jāpiemēro iepirkuma procedūra zinātniskajai ekspertīzei pētniecības projektu iesniegumu sākotnējam zinātniskajam novērtējumam un projektu starpposma vai sasniegto rezultātu novērtējumam, ja šī pakalpojuma izmaksas nepārsniedz 134 000 eiro un ja eksperti ir reģistrēti starptautiski atzītā zinātnisko ekspertu datubāzē.
Neatkarīga pētniecības projektu zinātniskā ekspertīze ir priekšnoteikums augstākās kvalitātes zinātnisko projektu finansēšanai publisko resursu ietvaros, uz rezultātiem orientētas zinātnisko projektu ieviešanas uzraudzībai, kas prasa starprezultātu un gala rezultātu zinātnisko novērtējumu, kā arī veicina Latvijas zinātnes integrāciju Eiropas kopējā pētniecības telpā.
Līdz šim prasība piemērot izņēmuma iepirkuma procedūru bija nopietns šķērslis Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu praktiskās ievirzes pētījumu un pēcdoktorantūras pētniecības projektu atlases uzsākšanai, ko tik ļoti gaida visa zinātnes sabiedrība un it īpaši jaunie zinātnieki.
IZM šajā ES fondu plānošanas periodā projektu vērtēšanā un uzraudzībā ir apņēmusies sistēmiski ieviest starptautisku ārējo zinātnisko ekspertīzi. Tas paaugstinātu zinātnisko projektu bezkompromisa kvalitāti un sekmētu uz rezultātiem orientētas zinātnisko projektu uzraudzības ieviešanu. Ārējās zinātniskās ekspertīzes plašāka piemērošana plānota arī nacionāli finansētās pētniecības atbalsta programmās.
Kamēr Saeima nebija pieņēmusi grozījumus PIL, Finanšu ministrija neatbalstīja ES fondu pētniecības atbalsta programmu projektu konkursu izsludināšanu. Līdz ar to, beidzoties ES fondu iepriekšējā plānošanas perioda finansējumam un neuzsākot esošā perioda programmas, varēja rasties nopietns pārrāvums zinātnisko grupu un zinātnes pētījumu atbalstā, kas negatīvi ietekmētu līdz šim veiktās investīcijas nozarē un zinātnē nodarbinātajos cilvēkresursos.
Iepriekš IZM zinātnisko ekspertu piesaistei ir sludinājusi atklātus konkursus, līgumus slēdzot ar starpniekorganizācijām, kas nodrošināja noteikta ekspertu loka pieejamību. Šī procedūra nebija efektīva un pēc būtības savietojama ar iepirkuma procedūru, jo pirms projektu iesniegumu saņemšanas pētniecības projektu vērtēšanas ekspertu kvalifikāciju un kompetenci nav iespējams iepriekš paredzēt. Tādēļ šādiem iepirkumiem bija augsts risks beigties bez rezultāta, turklāt bieži nācās veikt arī grozījumus iepirkuma dokumentācijā, jo prognozēto ekspertu darbības joma un kompetence bieži vien neatbilda iesniegto projektu zinātnes apakšnozarēm.
IZM priekšlikumu PIL grozījumiem Finanšu ministrija iesniedza šā gada jūlijā. Lai paātrinātu un virzītu lēmuma pieņemšanas procedūru, IZM veica skaidrojošu darbu par zinātnes novērtēšanu pēc būtības Saeimas komisijām un deputātiem, panākot vienotu izpratni, lai šodien pieņemto grozījumu izskatīšana tiktu iekļauta Saeimas darba kārtībā.