izglītība Pedagogiem
Latv. vald. skol.

Lai pārrunātu jaunā mācību gada aktualitātes un atbildētu uz pedagogiem aktuāliem jautājumiem, izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece tikās ar Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas pārstāvjiem. Pēc ministres iniciatīvas rosinātās tikšanās laikā tika diskutēts par jauno mācību saturu, pedagogu atalgojuma finansējuma modeli, iespējamo Covid-19 izplatību rudenī, kā arī citiem jautājumiem.

“Ir aizvadīti divi smagi mācību gadi, gan strādājot ar jaunā mācību satura ieviešanu, gan pielāgojoties pandēmijas radītajiem noteikumiem, tāpēc ir svarīgi tikties un atklāti pārrunāt, ar kādām sajūtām jauno mācību gada sagaida katras jomas skolotāji. Domāju, ka mēs visi ceram uz normālu mācību gadu un no savas puses apņemos darīt visu iespējamo, lai arī jaunais mācību gads varētu notikt klātienē,” uzsākot sarunu, norādīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Daloties pārdomās par jauno mācību gadu, Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas vadītāja Anita Vanaga uzsvēra: “Iepriekšējie gadi patiešām bijuši sūri, taču mēs tikām galā. Runājot par nākamo gadu, jāsaka, ka ļoti vēlamies atkal tikties ar saviem skolēniem, taču ir arī neliela nedrošība, ko rada neskaidrie jautājumi. Sagatavošanās katrai stundai prasa daudz laika un latviešu valodas un literatūras skolotāji to izjūt īpaši spilgti, tāpēc, protams, aktuāls ir arī jautājums par mācību materiāliem.”

Gan ministre, gan asociācijas pārstāvji bija vienisprātis, ka loģiskākais risinājums jaunā mācību satura ieviešanā sākotnēji būtu bijis – vispirms izstrādāt mācību materiālus un tad uzsākt tā ieviešanu. Ministre vēlreiz atgādināja par platformas skolo.lv iespējām, mudinot izmantot šo un citus digitālos rīkus.

Sarunas laikā tika diskutēts arī par mācību gada slodzes jautājumu, apspriežot ministres ierosinājumu samazināt vasaras brīvlaika ilgumu, sekojot citu Eiropas valstu piemēram. “Skolas gada slodzes izlīdzināšana ar īsāku vasaras brīvlaiku un papildu brīvdienām, piemēram, martā veicinātu izglītības kvalitāti, ļautu dažādot mācību un audzināšanas procesu, kā arī optimizēt izglītojamo un pedagogu noslodzi. Pagarinot mācību gadu, nedaudz, taču samazinātos skolotāju ikdienas darba slodze,” norādīja ministre.

Ministre skaidroja, ka mācību norise jūlijā ļautu organizēt nodarbības ārpus telpām svaigā gaisā, brīvā dabā, piemēram, rīkot pārgājienus, ekskursijas, radošas darbnīcas, fiziskas aktivitātes, kā arī apgūt specializēto kursu valsts aizsardzības mācībā (10. un 11. klašu skolēni). Runājot par mācību gada slodzi, pedagogi aicināja izvērtēt, vai tiešām visu klašu skolēniem nepieciešams brīvlaiks oktobrī, norādot, ka bērni ir iegājuši mācību ritmā, motivēti un enerģijas pilni mācīties.

Diskusijā tika pārrunāts arī jaunais pedagogu atalgojuma finansējuma modelis, kliedējot bažas, ka atsevišķās pašvaldībās saskaņā ar jaunajiem aprēķiniem pedagogi varētu saņemt mazāk.

Sarunā piedalījās arī izglītības un zinātnes ministres padomnieks Jānis Ozols un Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece vispārējās izglītības jomā Ilze Seipule.