“OECD Digitālās izglītības pārskats” ir nozīmīgākā OECD publikācija digitālo tehnoloģiju izglītības jomā. Pētījuma būtiskākā atziņa norāda, ka vispārējos mākslīgā intelekta (MI) rīkus izglītībā vajadzētu izmantot prasmīgu pedagogu vadībā, pretējā gadījumā to izmantošana nesniegs pozitīvu rezultātu. Savukārt speciāli mācīšanās vajadzībām veidoti un pedagoģiskajā ekspertīzē un izglītības zinātnē balstīti ģeneratīvā MI rīki var uzlabot mācīšanos.
Ziņojums uzsver, ka zināšanu, prasmju un attieksmju apguve visās mācību jomās ir ļoti svarīga, tostarp kritiskā domāšana, radošums, empātija, zinātkāre un spriestspēja. Lai gan šīs prasmes var apgūt bez tehnoloģijām, skolotāji un skolēni šim nolūkam var izmantot ģeneratīvo mākslīgo intelektu. Ģeneratīvais mākslīgais intelekts (MI) ir mākslīgā intelekta apakškopa, kas koncentrējas uz jauna satura, piemēram, teksta, attēlu, video, dziesmu, matemātisko vienādojumu, datorprogrammu, radīšanu, parasti atbildot uz jautājumu vai izpildot komandu.
Pētnieku novērojumi liecina, ka izglītības MI rīki, kas saskaņoti ar pedagoģisko praksi un izglītības zinātni, var veicināt labāku mācīšanos. Skolotāji var efektīvi izmantot vispārējos MI rīkus, ja viņi tos integrē skaidrā pedagoģiskā stratēģijā. MI rīkus var speciāli izstrādāt un izmantot, arī lai atbalstītu skolotājus un citus izglītības darbiniekus, piemēram, pedagogu palīgus vai mācību un karjeras konsultantus.
Apsverot, kā efektīvi izmantot ģeneratīvā MI izglītībā, ziņojums aicina ņemt vērā:
- mācību uzdevuma veikšana, izmantojot MI, automātiski nenozīmē mācīšanos;
- pamata zināšanu un prasmju apguvei un demonstrēšanai galvenajos mācību priekšmetos (matemātika, latviešu valoda, dabas zinātnes) joprojām ir būtiska nozīme arī bez vispārēja ģeneratīvā MI izmantošanas;
- ģeneratīvā MI rīki jāizmanto mācību scenārijos, ko skolotāji apzināti izstrādājuši konkrētu mācību mērķu sasniegšanai;
- skolotājiem un citiem izglītības darbiniekiem, lietojot MI, jāsaglabā profesionālā spriestspēja un atbildība par rezultātu kvalitāti, izvērtējot, pielāgojot vai apstiprinot MI radīto saturu;
- ģeneratīvā MI izstrādātājiem jāveido izglītībai paredzēti rīki, balstoties izglītības pētījumos un pedagoģiskajās zināšanās, kā arī jāiesaista skolotāji un citas ieinteresētās puses – skolēni, vecāki un skolotāju pārstāvji;
- starptautiska sadarbība pētījumos par precīzi definētu MI rīku pedagoģisko izmantošanu un to ietekmi uz skolēnu mācīšanos un labbūtību palīdzēs šos rīkus izmantot efektīvāk.
Ziņojumā īpaši uzsvērti arī MI lietošanas riski un mācību procesam nelabvēlīgi izmantošanas veidi. Piemēram, ģeneratīvā MI sistēmas var uzlabot skolēna vai studenta darba šķietamo kvalitāti, neuzlabojot viņa faktisko zināšanu un prasmju apguvi. Pētījumi rāda, ka ir ļoti svarīgi, lai skolēns vai students vispirms pats iedziļinās uzdevumā un domā, un tikai pēc tam izmanto ģeneratīvo MI.
Skolēni izmanto ģeneratīvo MI - nelielā mērā sākumskolā, mērenā apjomā pamatskolās, lielākā daļa to regulāri izmanto vidusskolās un augstskolās. Lai gan izmantošanas intensitāte dažādās valstīs atšķiras, kopējās tendences liecina, ka OECD valstīs skolēni ģeneratīvo MI izmanto arvien vairāk.
6.–12. klašu skolēni visbiežāk saka, ka izmanto ģeneratīvo MI, lai iegūtu labākas atzīmes, viegli izpildītu uzdevumus un ietaupītu laiku. Šie lietojuma veidi parasti neuzlabo skolēnu mācīšanos. Biežāk sastopamie lietojumi ietver mājasdarbu jautājumu atbildēšanu un tekstu ģenerēšanu. Pamatskolas skolēni biežāk izmantojuši MI faktu pārbaudei, savukārt vidusskolas vecāko klašu skolēni - konkrētu tēmu apkopošanai un vizuālo materiālu veidošanai prezentācijām. Vairumā šo gadījumu galvenā motivācija bija efektivitāte un ērtības, nevis dziļāka mācīšanās.
MI var uzlabot mācīšanos, ja to izmanto pārdomāti – kā mācību palīgu, nevis nejaušu rīku. Laba atgriezeniskā saite ir regulāra, savlaicīga un pielāgota katra skolēna vajadzībām. Ņemot vērā klašu lielumu, skolotāji ne vienmēr var nodrošināt detalizētu individuālu atgriezenisko saiti visiem skolēniem. MI šajā gadījumā var sniegt sākotnēju atgriezenisko saiti par skolēnu darbiem, ko skolotāji var izmantot kā ieteikumus savas atgriezeniskās saites veidošanai. Ja mācību darbs notiek digitālajās platformās, MI var sniegt arī atgriezenisko saiti par pašu mācīšanās procesu – informāciju, kas skolotājiem parasti nav pieejama.
Šādi rīki mācīšanās procesā ir efektīvāki nekā vispārēja rakstura MI modeļi, taču pētnieki norāda, ka arī vispārējo MI rīku pedagoģiska izmantošana var attīstīt zināšanas un prasmes. Turklāt vispārēja rakstura MI rīku izmantošana veicina mākslīgā intelekta pratību, ļaujot skolēniem un studentiem darboties ar MI rīkiem, kas viņiem būs jāizmanto darba tirgū.
“OECD Digitālās izglītības pārskats 2026” apkopo pierādījumus un ekspertu atziņas, parādot, kā ģeneratīvajam mākslīgajam intelektam ir potenciāls pārveidot mācīšanās kvalitāti un efektivitāti, kā arī izglītības sistēmu produktivitāti, ja vien ar to saistītie riski tiek rūpīgi pārvaldīti. Tā pielietojumi ietver skolēnu mācīšanās uzlabošanu, skolotāju darba atbalstīšanu, vienlaikus saglabājot viņu profesionālo autonomiju, kā arī izglītības sistēmu un institucionālo, un pētniecības spēju stiprināšanu.
Ziņojums angļu valodā lasāms OECD publikāciju vietnē.
Ziņojuma prezentācija tiešsaistē pl. 16.00, reģistrējoties https://oecdedutoday.com/webinars/.
Dalība starptautiskos izglītības pētījumos, tostarp OECD Izglītības pētniecības un inovāciju programmā CERI, ir viens no pasākumiem, ko Izglītības un zinātnes ministrija īsteno ar Eiropas Savienības fondu atbalstu, lai veidotu ilgtspējīgu un efektīvu izglītības sistēmu un tās resursu pārvaldību.
