Lai koncentrētu Zemes novērošanas zināšanu, prasmju un infrastruktūras resursus vienuviet, tādējādi sekmējot Zemes novērošanas tehnoloģiju lielāku pieejamību un izmantošanas apjomus dažādām valsts organizācijām, Latvijā būtu jāveido Zemes novērošanas ekselences centrs. Šāds priekšlikums izteikts pētījumā par brīvpieejas satelītdatu izmantošanas iespējām Latvijas publiskā un privātā sektora institūcijās.
Lai definētu Latvijas situācijai aktuālu uz Copernicus un Galileo balstītu brīvpieejas satelītdatu pakalpojumu vai lietojumu, izpētītu esošo situāciju Latvijā zemes novērošanas lietojumā un noteiktu iesaistīto pušu apmācības vajadzības, 2021. gada pirmajā ceturksnī uzņēmums „PricewaterhouseCoopers” IZM uzdevumā veica pētījumu par brīvpieejas satelītdatu izmantošanas iespējām Latvijas publiskā un privātā sektora institūcijās.
Pētījumā tika secināts, ka Latvijā kopumā ir zems satelītdatu vai uz tiem bāzētu pakalpojumu izmantošanas līmenis. Tikai sešās no 20 intervētajām organizācijām izmantošanas līmeni var novērtēt kā atbilstošu. Organizācijas, kuras aktīvi izmanto satelītdatus un vai uz tiem balstītos risinājumus ir VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, Lauku atbalsta dienests, VAS “Latvijas Valsts meži”, Valsts vides dienests, Krasta apsardzes dienests un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
Vienlaikus pētījumā tika identificēti gala lietotāji un potenciālais satelītdatu lietojums, ko šīs organizācijas tuvākajā laikā var attīstīt un ieviest pamatdarbības procesos:
- Meža izmaiņu monitorings;
- Mežaudžu resursu noteikšana un meža inventarizācija;
- Automātiska lauksaimniecības kultūru identificēšana;
- Krasta līnijas izmaiņas (krasta erozija) novērošana;
- Naftas produktu izplūdes jūrā noteikšana (esoša lietojuma tālāka attīstība).
Pētījumā tika secināts, ka galvenais priekšnoteikums Latvijas valsts pārvaldes institūciju virzībai uz plašāku brīvpieejas satelītdatu pakalpojumu vai lietojumu izmantošanu ir digitalizācijas attīstība un procesu efektivitātes celšana konkrētajā organizācijā. Tikpat būtisks aspekts ir regulāras mācības valsts institūciju pārvaldes pārstāvjiem.
IZM ir apkopojusi pieejamās mācību iespējas Zemes novērošanas jomā, kuras ir izstrādājuši Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA), Eiropas Savienības Kosmosa programmu aģentūras (EUSPA) un Eiropas Komisijas speciālisti:
- Apmācības kursi Massive Open Online Courses - MOOC;
- RUS Copernicus Training - https://www.youtube.com/channel/UCB01WjameYMvL7-XfI8vRIA/videos
- ERASMUS+ Nozaru prasmju apvienības: projekta EO4GEO mācību katalogs - http://www.eo4geo.eu/training-material-catalogue/
- giCASES project - Ģeogrāfiskās informācijas sistēmās un tematos balstīti mācību materiāli, ko kopīgi veidojušas universitātes un industriālie partneri.
Būtisks aspekts ir arī Zemes novērošanas pakalpojumu attīstība, un sadarbībā ar EKA Latvijā ir pieejami finansējuma instrumenti Zemes novērošanas servisu un lietojumu attīstībai:
- EKA nacionālās programmas ietvaros ir iespējams attīstīt Kosmosa lejupējos (downstream) lietojumus (tehnoloģijas gatavības līmenis 6-8) sadarbībā ar pirmo klientu.
- Šobrīd ESA Future EO izvēles programmā aktīvs ir konkurss „EO SCIENCE FOR SOCIETY” (Zemes novērojumu zinātne sabiedrībai).
Ar pētījuma rezultātiem var iepazīties IZM tīmekļvietnē.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar nozari un Ekonomikas ministriju ir izstrādājusi arī pirmo Ceļa karti plašākai brīvpieejas satelītdatu pakalpojumu vai lietojumu izmantošanai Latvijā 2022. - 2023. gadā. Ceļa karte tika prezentēta Kosmosa darba grupai 2022. gada 16. martā.