bērni skrien pa skolas gaiteni

Pašvaldībām būs pieejami vairāk nekā 30,6 milj. eiro, lai vismaz 20 reģionāli nozīmīgās pamatskolās nodrošinātu infrastruktūras modernizāciju, turpinot skolu tīkla attīstību un sakārtošanu atbilstoši mūsdienu vispārējās izglītības vajadzībām. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda investīciju programmas noteikumi, kas šodien, 2022. gada 4. oktobrī, apstiprināti valdībā.

Skolu tīkla optimizācija ir bijusi karstu diskusiju tēma, taču šie 30,6 miljoni eiro ir pavisam konkrēts ieguldījums, lai pašvaldības kā skolu dibinātājas var pieņemt tālejošus un drosmīgus lēmumus, un veidot spēcīgas pamatskolas savā novadā – veikt ilgtspējīgus ieguldījumus mūsdienīgas un energoefektīvas vides attīstībā, mācību tehnoloģijās un nodrošinājumā. Skolu tīkla efektivizēšana ir arī viens no priekšnoteikumiem jaunajam pedagogu atalgojuma modelim, kas ļautu nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu pedagogiem. Rūpējoties par labāko, drošāko un mūsdienīgāko mācību vidi skolēniem, veidosies arī motivējoša darba vieta esošajiem un topošajiem skolotājiem.

“Šī programma ir svarīgs solis, lai sakārtotu infrastruktūras un vides jautājumus un mērķtiecīgi pārietu pie izglītības procesa kvalitātes un rezultātu uzlabošanas,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. “Mēs aicinām visus - plānošanas reģionu pārstāvjus kopā ar pašvaldību vadītājiem, izglītības pārvalžu vadītājiem, vecākiem, skolēniem, skolotājiem un skolu vadītājiem - ņemt talkā demogrāfiskos datus, migrācijas rādītājus, esošos pētījumus par skolu tīkla efektivitāti un esošo infrastruktūru, izvērtēt sasniegtos mācību rezultātus un atrast savus spēka punktus, lai kā atbildīgi saimnieki izlemtu par spēcīgām skolām jau tuvākajā nākotnē. Par skolām, kurās ikvienam bērnam būs pieejama mūsdienīga un droša mācību vide, par skolām, kurās mācīties būs prieks un motivācija,” saka ministre.

Programma sniedz iespēju 29 novadu pašvaldībām, kuru teritorijā ir vidusskolas ārpus to administratīvā centra[1], konkursa kārtībā pretendēt uz finansējumu līdz 1,8 miljonu eiro apmērā vidusskolu tīkla sakārtošanai ārpus to administratīvā centra, tās reorganizējot par skolēnu skaita ziņā ilgtspējīgām pamatskolām un paredzot to modernizāciju.

Atveseļošanas fonda investīcijas pamatskolu modernizācijā turpina ar ES fondu atbalstu uzsākto vispārējās izglītības iestāžu modernizācijas programmu, kuras ietvaros teju 100 skolās Latvijā izveidota ērta un mūsdienīgi iekārtota mācību vide. Ieguldījumu programma pamatskolu modernizācijai plānota sinerģijā ar ES programmu REACT EU, kā arī jaunā ES fondu 2021.-2027. plānošanas periodā plānotajām investīcijām, kas ļaus īstenot mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) aprīkojuma modernizāciju. Investīciju programmu sinerģija sniedz iespējas pamatskolu modernizācijas projektu ietvaros iegādāties aprīkojumu STEM macību priekšmetu apguvei.

Programma papildina līdzšinējās ES fondu investīcijas skolu infrastruktūras modernizācijā nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros un Pierīgas reģiona pašvaldībās, lai nodrošinātu reģionos dzīvojošajiem mūsdienīgu mācību vidi un mazinātu reģionālās atšķirības piekļuvei kvalitatīvai izglītībai atbilstoši sava novada iedzīvotāju labākajām interesēm.

Atveseļošanas fonda investīciju programmu Eiropas Komisija (EK) ieviesa, lai novērstu Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, kā arī aizsargātu un radītu darbavietas. Latvijai kopumā pieejami aptuveni 1,82 miljardi eiro Atveseļošanas fonda  grantu daļa, no kuriem aptuveni 212 miljoni eiro izglītības un zinātnes jomā. Šis atbalsts Latvijai ir ļoti nozīmīgs Covid-19 krīzes radīto sociālo un ekonomisko seku mazināšanai ilgtermiņā.

Atveseļošanas fonda finansējums sniedz ievērojamu papildu ES finansiālu atbalstu reformu īstenošanai. Atveseļošanas fonds ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Tās mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

 

 


[1] Aizkraukles, Augšdaugavas, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dienvidkurzemes, Dobeles, Gulbenes, Jelgavas, Jēkabpils, Krāslavas, Kuldīgas, Ķekavas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Madonas, Mārupes, Ogres, Preiļu, Rēzeknes, Ropažu, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma, Valmieras un Ventspils novads.