Otrdien, 2021. gada 14. septembrī, valdība apstiprināja valsts augstskolu tipus, atbilstoši kuriem tiks veidotas valsts augstskolu padomes, iesaistot sabiedrības, industrijas un akadēmiskās vides pārstāvjus, lai stratēģiski un profesionāli vadītu augstskolu attīstību.
Valdībā pieņemtie lēmumi ir būtiski, lai Latvijā radītu mūsdienīgu, efektīvi pārvaldītu augstākās izglītības sistēmu, kas balstīta zinātnē un pētniecībā, orientēta uz izcilību, ir starptautiski konkurētspējīga un stimulē valsts ekonomisko attīstību.
Augstskolu tips ir noteikts, izvērtējot 16 valsts augstskolu atbilstību zinātnes universitātes, mākslu un kultūras universitātes, lietišķo zinātņu universitātes un lietišķo zinātņu augstskolas tipam. Augstskolu tipi atšķiras ar augstskolas darbības mērķi, stratēģiskās specializācijas mērogu, kā arī ar atšķirīgiem uzdevumiem, kas izvirzīti tās mērķu sasniegšanai. Augstskolu tipi ir noteikti, balstoties ne tikai uz kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju izpildi pašreiz, bet arī ņemot vērā augstskolu iespējas izpildīt katram tipam noteiktās prasības līdz 2025. gadam.
Valdība atbalstīja stratēģisku virzību uz spēcīgākas augstākās izglītības institucionālās sistēmas izveidi. Paredzēts reorganizēt Liepājas universitāti, pievienojot to kādai no zinātnes universitātēm un izveidojot zinātnes universitātes ekosistēmu Liepājā. Reorganizējot Daugavpils Universitāti un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, tiks izveidota jauna valsts augstskola Latgales reģionā, kurai būs augstāka starptautiskā konkurētspēja, kā arī lielāks ieguldījums reģiona tautsaimniecības attīstībā. Diskusijas ar iesaistītajām pusēm par atbilstošāko reorganizācijas risinājumu turpināsies līdz 2022. gada septembrim, kad Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāiesniedz valdībai reorganizācijas plāni.
Augstskolu likums paredz, ka augstskolas padomes locekļus izvirza Valsts prezidents, Ministru kabinets un attiecīgās augstskolas senāts. Ministru kabineta virzītu valsts augstskolas padomes locekļu atlases, izvirzīšanas un atsaukšanas kārtība nosaka tiesisko regulējumu, kā ministrija, kuras pārraudzībā ir valsts augstskola, veic padomes locekļu atlasi un virza tos valdībai apstiprināšanai attiecīgās augstskolas padomes locekļa amatam. Augstskolas padome ir atbildīga par valsts augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību, kā arī nodrošina valsts augstskolas darbību atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem.
Ministru kabineta sēdē 14. septembrī izskatīti un atbalstīti divi ar Augstskolu reformu saistīti projekti – “Ministru kabineta virzītu valsts augstskolas padomes locekļu atlases, izvirzīšanas un atsaukšanas kārtība” un “Par valsts augstskolu tipiem”.
Ar jaunāko informāciju par Augstskolu reformu var iepazīties Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapas sadaļā Augstskolu reforma.