Austrumu partnerība ir daļa no Eiropas Savienības kaimiņu politikas, kas veicina labklājību, stabilitāti un drošību reģionā. Kaimiņu politika balstās uz demokrātijas, likuma varas un cilvēktiesību vērtībām. Austrumu partnerības mērķis ir veicināt politisko asociāciju un ekonomisko attīstību, lai sekmētu stabilitāti, ekonomisko izaugsmi un savstarpēju uzticēšanos reģionā.
Austrumu partnerības ietvaros sadarbība sākotnēji notika ar sešām Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstīm – Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Kopš 2021. gada 28. jūnija Baltkrievija ir apturējusi dalību Austrumu partnerībā.
Austrumu partnerību veido gan divpusējas attiecības starp ES un attiecīgo partnervalsti, gan reģionālās un daudzpusējās sadarbības iniciatīvas. Galvenās svarīgākās daudzpusējās sadarbības jomas ar partnervalstīm ir:
- Demokrātija, laba pārvaldība un stabilitāte
- Ekonomiskā integrācija un konverģence ar ES politikām
- Enerģētikas drošība
- Cilvēku savstarpējie kontakti.
Izglītības un zinātnes ministrijas kompetences ietvaros ir akcentējamas šādas sadarbības prioritātes Austrumu partnerības ietvaros:
- iespēju nodrošināšana jauniešiem, tajā skaitā, jauniešu līdzdalība un iekļaušanās darba tirgū;
- atbalsts izglītības reformām, tajā skaitā, informācijas un pieredzes apmaiņa;
- plašākas sadarbības iespējas ar partnervalstīm ES programmas “Erasmus+” 2021.-2027. gadam ietvaros.
Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros 2015. gada 10.-11. februārī tika organizēts Otrais Austrumu partnerības jaunatnes forums, kurā piedalījās ap 200 jauniešu, nozares darbinieku, pētnieku un politikas veidotāju gan no Austrumu partnerības, gan Erasmus+ dalībvalstīm. Tas darbojās kā diskusiju platforma, kurā dalībnieki dalījās ar inovatīvām idejām un līdzšinējo pieredzi. Vairāk informācijas šeit.
Latvijas un Ukrainas divpusējās sadarbības programma zinātnes un tehnoloģiju jomā uzsākta, balstoties uz 1995. gada 21. novembrī parakstīto Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības vienošanos, ar mērķi veicināt Latvijas un Ukrainas sadarbību zinātniskās izpētes un tehnoloģiju attīstības jomās. Programmas ietvaros tiek atbalstīta zinātniski pētniecisko projektu īstenošana ar abu pušu līdzdalību un savstarpējas zinātnieku un speciālistu apmaiņas vizītes zinātnisko sakaru paplašināšanai. Vairāk informācijas šeit.
Sadarbība ar Austrumu partnerības valstīm notiek arī Ārlietu ministrijas finansēto attīstības sadarbības projektu ietvaros. 2021. gada 1. jūlija – 3. decembrī tika īstenots projekts “Atbalsts sadarbībai un izglītības reformām Centrālāzijas valstīs, veicinot brīvprātīgo darbu jauniešu prasmju attīstībai”, kura ietvaros 2021. gada 28. oktobrī tika organizēts vebinārs “Brīvprātīgā darba veicināšana jauniešu prasmju attīstībai, personīgai izaugsmei un nodarbinātībai”, kura piedalījās Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Centrālāzijas un Austrumu partnerības valstu (Gruzijas, Moldovas, Ukrainas) pārstāvji, kā arī Eiropas Ārējās darbības dienesta un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pārstāvji.
Lai dalītos ar Latvijas pieredzi izglītības iestāžu tīkla optimizācijā, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, kā arī veicinātu pieredzes apmaiņu un stiprinātu starpvalstu sadarbību, IZM sadarbībā ar Eiropas Izglītības fondu (European Training Foundation) 2025. gada 12.–13. maijā organizēja mācību vizīti Austrumu partnerības valstīm. Mācību vizītē piedalījās 34 pārstāvji no Austrumu partnerības valstīm – Ukrainas, Moldovas, Gruzijas un Armēnijas, kā arī Eiropas Komisijas un Eiropas Izglītības fonda. Pasākuma ietvaros notika diskusijas ar IZM, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Rīgas un Ogres pašvaldību pārstāvjiem, kā arī vizītes uz vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm Rīgā un Ogrē. Dalībnieki guva ieskatu dažādos izglītības iestāžu tīkla optimizācijas aspektos, tajā skaitā attiecībā uz skolu kapacitāti un ģeogrāfisko pieejamību, infrastruktūru, resursiem, skolu sadarbību, uz pierādījumiem balstītu ilgtermiņa plānošanu un monitoringu.
Informācija par Izglītības un zinātnes ministrijas kompetences jomās noslēgtajiem starpvaldību un starpresoru līgumiem.