seminar

Eiropas Savienības ERASMUS+ K3 programmas “Support for policy reforms” projekta “Road Map for Implementation of Institutional Assessment" ietvaros 17. un 18. martā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Akadēmiskās informācijas centru (AIC) organizēja interaktīvus seminārus (darbseminārus) koledžu, augstskolu pārstāvjiem un partneriem, kopīgi turpinot darbu pie Latvijai piemērotākā augstākās izglītības iestāžu cikliskas institucionālās akreditācijas konceptuālā modeļa ietvara izveides.

Abu semināru pirmajā daļā AIC iepazīstināja klātesošos ar institucionālas akreditācijas modeļiem citās Eiropas valstīs un sniedza ieskatu esošajā kvalitātes novērtēšanas sistēmā Latvijā. Savukārt otrajā daļā dalībnieki strādāja darba grupās un bija aicināti izteikt savu viedokli un atbildēt uz jautājumiem, balstoties uz līdzšinējo pieredzi un ņemot vērā arī citu valstu praksi, kas jau iepriekš tika apskatīta semināros 28. februārī un 1. martā.

Abu semināru dalībnieki bija vienisprātis – cikliska augstāko izglītības iestāžu akreditācija Latvijai ir nepieciešama un atbalstāma no visu iesaistīto pušu skatupunkta. Institucionālā akreditācija veicama sabiedrības interesēs, lai tās pārstāvji iegūtu kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītību. Tāpat dalībnieki norādīja, ka, ieviešot institucionālo akreditāciju kā galveno augstākās izglītības iestāžu kvalitātes novērtēšanas sistēmu Latvijā, būtu jāatsakās no šobrīd esošās studiju programmu un virzienu novērtēšanas. Klātesošie uzsvēra, ka sagatavošanās institucionālajai akreditācijai aizņem ievērojamu laiku un resursus, tāpēc atbalstītu šādas akreditācijas veikšanu ne biežāk kā reizi 6 – 10 gados. Dalībnieki vērsa IZM un AIC uzmanību uz konkrētu vadlīniju, sagatavošanās posma, pārejas perioda nepieciešamību un nodarbināto apmācību. Ekspertiem, kas veic novērtēšanu, ir jābūt kompetentiem konkrētā tipa izglītības iestādes procesu īstenošanā, piemēram, vērtējot koledžas, akadēmiskajiem pārstāvjiem komisijā jābūt no profesionālās izglītības vides.

Semināru dalībnieku viedokļi dalījās par institūciju zinātniskās darbības novērtējuma sasaisti/atdalīšanu no institucionālās akreditācijas, kā arī līmeni, kādā ņemami vērā starptautiskie standarti, piemēram ISO, un to sasaisti ar institucionālās akreditācijas procesu, studiju programmu licencēšanu, akreditācijas laiku uz nepilnu termiņu, piemēram, diviem līdz četriem gadiem.

Dalībnieki izteica konstruktīvus priekšlikumus, piemēram, institucionālo akreditāciju sasaistīt ar augstākās izglītības iestāžu stratēģiju darbības periodu un tajās noteiktajiem mērķiem, izstrādājot akreditācijas kritērijus, kā arī ņemt vērā augstskolas dibinātāja noteiktos mērķus. Darbsemināru dalībnieku izteiktās idejas, ieteikumi un ierosinājumi tiks izvērtēti un izmantoti, strādājot pie institucionālās akreditācijas koncepcijas izstrādes Latvijai.

Institucionālas akreditācijas ieviešanu paredz Ministru kabineta rīkojuma Nr. 210 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai”  pasākums “Sagatavot augstskolu cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešanu, sākot ar 2024. gadu”. Projekta, kā ietvaros tika organizēti darbsemināri, mērķis ir vērsts uz šī pasākuma izpildi, paredzot sagatavot un izskatīšanai valdībā līdz 2024. gadam iesniegt priekšlikumus par augstskolu cikliskas institucionālas akreditācijas ieviešanu un priekšlikumus normatīvajam regulējumam.

Līdz ar to cikliska augstākās izglītības institūciju akreditācija kļūtu par galveno kvalitātes nodrošināšanas procedūru, tādējādi samazinot pašreizējo pārklāšanos starp dažādām esošajām kvalitātes nodrošināšanas procedūrām, samazinot administratīvo slogu un novērtēšanas procedūru izmaksas.