Gandrīz visos izglītības sistēmas rādītājos Latvijai ir labāki rezultāti nekā pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs vidēji, secināts Eiropas Komisijas (EK) ikgadējā izglītības uzraudzības ziņojumā “Education and Training Monitor 2017”. Piektdien, 10. novembrī, no plkst. 11.00 līdz 13.30 ikviens interesents tiešsaistē varēs sekot ziņojuma prezentācijas semināram, kas notiks Briselē.
Ziņojumā ir plaša informācija un analīze par izglītības sistēmām 28 valstīs, kā arī ieteikumi diskusijām par izglītības prioritātēm.
Latvijas rezultāti salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem (2016. g.):
-30 - 34 gadus veci pieaugušie ar augstāko izglītību Latvijā ir 42,8%, ES vidēji 39,1%;
-20 - 24 gadīgu iedzīvotāju nodarbinātība, kuri pēdējo trīs gadu laikā ieguvuši vidējo vai augstāko izglītību - Latvijā 81,4%, ES vidēji 78,2%;
-dalība pirmsskolas izglītībā no 4 gadu vecuma līdz sākumskolai Latvijā - 95%, ES vidēji - 94,8%;
-izglītību priekšlaicīgi pametušie 18 - 24 gadus veci jaunieši Latvijā ir 10%, ES vidēji 10,7%;
-15 gadu vecu skolēnu proporcija ar zemām lasīšanas, matemātikas un dabaszinātņu prasmēm Latvijā attiecīgi 17,7%, 21,4% un 17,2%; ES - 19,7%, 22,2% un 20,6%.
Šogad “Education and Training Monitor” ziņojuma caurviju temats ir vienlīdzība (equity) izglītībā, tādēļ par vienu no lielākajiem izaicinājumiem Latvijas izglītības sistēmai ziņojums nosauc dzimumu nevienlīdzību izglītības rezultātos – vīriešu sasniegumi pamatprasmēs un izglītības ieguves rādītājos Latvijā ir daudz zemāki par sieviešu sasniegumiem un izglītības ieguves rādītājiem.
EK atzīst, ka Latvijā ievērojami samazinājies izglītību priekšlaikus pametušo skaits, kā arī ievērojami uzlabojušies skolēnu sasniegumi pamatprasmēs. Arī jauno augstākās izglītības finansēšanas modeli un jauno kvalitātes novērtēšanas sistēmu Latvija ievieš saskaņā ar plānotajiem un valdības noteiktajiem termiņiem.
Latvijā ir augsts iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību, taču nepieciešams palielināt absolventu skaitu dabaszinātņu, matemātikas, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā. Arī profesionālajā izglītībā notiek nozīmīgas pārmaiņas, taču vēl aizvien netiek pilnībā izmantots viss potenciāls darba vidē balstītu mācību nodrošināšanā un mācību satura pilnveidē.
Pieaugušo iedzīvotāju dalība izglītībā ir vienīgais no galvenajiem uzraudzības rādītājiem, kurā mūsu valsts atpaliek no ES valstu vidējā rādītāja - Latvijā pieaugušo izglītībā iesaistījušies 7,3%, bet ES vidēji 10,8% . Jāuzsver, ka šajā jomā Latvija apņēmusies situāciju uzlabot. Izglītības un zinātnes ministrija ir uzsākusi īstenot vērienīgu ES fondu un valsts līdzfinansētu pieaugušo izglītības projektu “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”, un šā gada oktobrī Valsts izglītības attīstības aģentūra izsludināja pirmo pieteikšanos četrās prioritārajās tautsaimniecības nozarēs, kurās pašlaik visvairāk trūkst darbinieku - būvniecībā, informācijas komunikācijas tehnoloģiju jomā, kokapstrādes specialitātēs, metālapstrādē, mašīnbūvē un mašīnzinībās.
EK Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorāts izglītības uzraudzības ziņojumu “Education and Training Monitor 2017” publicē 9. novembrī, tajā aprakstīts valstu progress kopējo Eiropas izglītības mērķu - “Education and Training 2020” – sasniegšanā.