No 2022. gada 1. septembra valsts finansējums pedagogu darba samaksai tiks aprēķināts un pārskaitīts pašvaldībām, kuras to tālāk sadalīs savām izglītības iestādēm, nodrošinot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu kvalitatīvu izglītības pakalpojumu.

Jauno noteikumu sagatavošanas un saskaņošanas procesā Izglītības un zinātnes ministrija tikās gan ar sociālajiem un sadarbības partneriem,  gan pašvaldībām, lai pārrunātu un izdiskutētu noteikumu projektā ietveros aprēķinus. 

Saņemot Izglītības un zinātnes ministrijas aprēķināto mērķdotācijas summu atbilstoši izglītojamo skaitam pašvaldībā, rekomendējam veikt šādas turpmākās darbības:

  1. Jānodrošina publiski pieejama izglītības attīstības stratēģija. Tajā jānorāda pašvaldības galvenie principi savu izglītības iestāžu finansēšanā. Sadales kārtībā savukārt tiek nodrošināts jau papildu detalizācijas līmenis iestāžu finansēšanā.
  2. No sākotnēji saņemtā finansējuma apjoma jāatskaita darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).
  3. No sākotnēji saņemtā finansējuma apjoma jāatskaita 15% administrācijas atlīdzībai, t.i. skolu direktoru un viņu vietnieku apmaksai. Izglītības metodiķa darba samaksa iekļaujas mērķdotācijas daļā, no kuras apmaksā skolotāju darbu. Pašvaldībai jāiekļaujas kopējā finansējuma apmērā, taču var atšķirties finansējuma apmērs katrai izglītības iestādei, piemēram, atkarībā no izglītojamo skaita tajā.

Jāņem vērā, ka:

  • direktora algu nosaka pašvaldība,
  • par direktora vietnieku skaitu un viņu algu direktors vienojas ar pašvaldību.
  1. No sākotnēji saņemtā finansējuma apjoma jāatskaita 7% atbalsta personālam. Procents var būt lielāks atkarībā no dažādiem faktoriem un atšķirties katrā izglītības iestādē (būt gan lielāks, gan mazāks par 7%):
  • jāņem vērā slodžu apjoms katrā skolā bibliotekāriem, speciālajiem pedagogiem, pedagogu palīgiem, karjeras konsultantiem. Kā kritēriju var noteikt bērnu skaitu;
  • lai apmaksātu logopēdus un psihologus, pašvaldība var organizēt savu atbalsta personāla tīklu, izveidojot vienotu pieeju savā novadā.
  1. Iesakām rēķināt finansējumu, kas minēts 3. un 4. punktā, attiecībā pret mācību plānu jeb "skolotāju atalgojuma naudu", lai veidotos viena atskaites sistēma visām skolām.
  2. Iesakām piešķirt kvalitātes atbalsta finansējumu skolām. Kvalitātes atbalsta finansējumu jāatskaita no tās mērķdotācijas daļas, no kuras apmaksā skolotāju darbu, t.sk. vērtējot arī 2023./2024. mācību gada ietekmi. Pašvaldība var noteikt vienotu kvalitātes kārtību un ieteikt to piemērot arī savās izglītības iestādēs.
  3. Atskaitot no sākotnēji saņemtā finansējuma apjoma VSAOI (2. punkts) un 22% (3. un 4. punkts), kā arī kvalitātes atbalsta finansējumu (6. punkts) tiks aprēķināta summa mācību plānam jeb skolotāju atalgojumam paredzētais finansējums. Zemākā mēneša algas likme skolotājam 2022./2023. mācību gadā ir 900 eiro  un pirmsskolas skolotājiem – 970 eiro.

Svarīgi:

  • nodrošināt, lai nevienam skolotājam nesamazinās likme, kas noteikta 2021./2022.m.g. 1. septembrī. Savukārt, cik liels un kāds palielinājums veidosies pret iepriekšējo mācību gadu – tā ir pašvaldības atbildība. Samaksas palielinājums var būt atkarīgs, piemēram, no bērnu skaita skolā, proporcijas, klašu piepildījuma, pašvaldības līmeņa ģeogrāfijas koeficientiem, atbilstībai efektīvas izglītības iestādes rādītājiem u.tml.
  • piešķirt finansējumu mācību plānam atbilstoši katras pašvaldības izglītības attīstības stratēģijā iekļautajām prioritātēm.
  1. Finansējuma pārdale starp izglītības pakāpēm, piemēram, pamata un vidējo, ir pieļaujama, bet pirmsskolu un pārējām nav pieļaujama. Atlikums, kas veidojas izglītības iestāžu līmenī perioda beigās, nonāk pašvaldības rīcībā sadalei izglītības iestādēm.
  2. 2% atbalsts pašvaldībām, kurās "skolēns/skolotājs" attiecība ir vienāda vai lielāka par vidējo, ir paredzēts skolotājiem, kas strādā lielās klasēs, un to nevajadzētu dalīt skolām, kurās nav lielu klašu. Šis atbalsts jāatskaita no sākotnēji saņemtā finansējuma apjoma pirms atskaitām 7% un 15%, jo tas ir mērķēts tieši skolotāju motivācijai.

Vai taisnība, ka tuvākajos gados pedagogu algas tiek iesaldētas un netiks paaugstinātas?

Katru gadu tiek gatavoti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”, un attiecīgi nodrošināta zemākās algas likmes izpilde katru gadu. Turpmākajos gados ir plānots zemākās darba algas pieaugums 8,4% apmērā. Ministrija nosaka zemāko likmi un tās paaugstināšanu, savukārt reālās algas nosacījumus nosaka dibinātājs un skolas vadītājs. Papildu finansējumu pašvaldības iegūst, sakārtojot skolu tīklu.


Izskanējis, ka, ieviešot jauno mērķdotācijas sadales modeli, tuvākajos trīs gados pašvaldības nevarēs palielināt algas tiem skolotājiem, kuriem  algas jau šobrīd pārsniedz 1200 eiro, jo nebūs finansējuma algu celšanai.

Tiek meklēts veids, kā neatkarīgi no tā, kur atrodas skola, skolotājs par līdzvērtīgu darbu saņem vienādu algu, tāpēc ir veikts precizējumus esošajā finansējuma sadales pieejā. Algas palielināsies visiem skolotājiem, jo to nosaka pedagogu zemākās algas likmes pieaugums par 8,4% ikgadēji. Atšķirīgs būs pieauguma temps.


Kāpēc tiek samazināts valsts ģimnāziju pedagogu algu fonds?

Nē, algu fonds netiek samazināts! Esošajā modelī valsts ģimnāzijām  finansējums ir 1,31 milj. eiro, bet pēc jaunās kārtības - 1,35 milj. eiro mēnesī (gadā tas veido papildu 475 533 eiro).


Vai pedagogiem, kuri strādā skolās pie ES ārējās robežas, algas principi būs tādi paši kā citiem pedagogiem?

Tām pašvaldībām, kuras ir pie ES ārējās robežas, reģionālais koeficients tiek palielināts uz 1,41, kas nozīmē, ka pedagogi saņems par 41% lielāku finansējumu nekā Rīgā.

klase
brilles pie datora
sievietes pie galda ar dokumentiem
ilustrācija
infografika
infografika
infografika
infografika