Konference noslēdza Eiropas Komisijas  Strukturālo reformu atbalsta programmas ietvaros īstenoto projektu “Latvia: Academic Career Model” (“Akadēmiskās karjeras modelis Latvijai”), un tajā piedalījās augstākās izglītības un zinātnes jomas pārstāvji. Konferences norisei varēja sekot līdzi arī Facebook un Youtube.

Konferencē Pasaules Bankas eksperti iepazīstināja projekta gala ziņojumu, kas ietver ieteikumus jauna akadēmiskās karjeras ietvara izstrādei un ieviešanai Latvijā. Ministrija prezentēja jaunā akadēmiskās karjeras ietvara koncepcijas projektu, tostarp redzējumu par reformas ieviešanas finansiālajiem aspektiem, kas pamatojas Pasaules Bankas ekspertu sniegtajos ieteikumos un ministrijas veidotās darba grupas priekšlikumos. Konferencē piedalījās arī pieaicināti ārvalstu eksperti, lai dalībniekus iepazīstinātu ar starptautiskajām tendencēm pētnieku karjeras nestabilitātes risināšanā, kā arī sniegtu salīdzinošu pārskatu par atalgojuma un snieguma tendencēm akadēmiskajā karjerā, tostarp profesūrā.

Prezentācijas: 

 

Konferences ieraksts:

  • 23. februārī notika virtuāls darbseminārs “Jauns akadēmiskās karjeras ietvars Latvijā: virzība uz izcilību, nodrošinot profesionālo izaugsmi un labu cilvēkresursu pārvaldību”, kurā Izglītības un zinātnes ministrija un Pasaules Bankas eksperti augstākās izglītības un zinātnes jomas pārstāvjus informēja par līdz šim paveikto, izstrādājot jauno akadēmiskās karjeras ietvaru.

Pasaules Bankas eksperti iepazīstināja ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta “Latvia: Academic Career Model” gala ziņojumu, kas ietver secinājumus un ieteikumus. Izglītības un zinātnes ministrija prezentēja jaunā ietvara koncepcijas projektu, kas pamatojas Pasaules Bankas ekspertu sniegtajos ieteikumos un ministrijas veidotās darba grupas priekšlikumos. Darbsemināra laikā saņemtos augstākās izglītības un zinātnes jomas pārstāvju viedokļus un komentārus ministrija izmantos, lai pilnveidotu jaunā akadēmiskās karjeras ietvara koncepciju.                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                        Darbsemināra programma:

Prezentācijas:                                                                                                                                                                                                                        

Informācija par darbseminārā diskutēto kopsavilkumā:                                                                                                                                                                        

 

  • 2022. gada 27. janvārī notika Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupas sanāksme ar Pasaules Bankas ekspertiem, lai diskutētu par Pasaules Bankas ekspertu sagatavotā gala ziņojuma projektu.

Diskusija centrā – Pasaules Bankas ekspertu būtiskākie secinājumi, kas gūti projekta īstenošanas laikā, un priekšlikumi akadēmiskās karjeras reformai Latvijā. Galvenā uzmanība tika pievērsta jaunā akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanas ceļvedim, tostarp ieviešanas scenārijiem. Sanāksmes noslēgumā dalībnieki vienojās, ka Pasaules Bankas eksperti ziņojuma gala versiju precizēs un papildinās saskaņā ar diskusijā izskanējušajiem jautājumiem un priekšlikumiem. Sanāksmē runātais papildinās arī Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā konceptuālā ziņojuma projektu par jauna akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanu Latvijā.

Vairāk informācijas par sanāksmē diskutēto kopsavilkumā:

Pasaules Bankas ekspertu sagatavotā prezentācija

 

  • 2021. gada nogalē Pasaules Banka, izvērtējot Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupas izstrādātos priekšlikumus, izstrādā gala ziņojuma projektu, kuru papildina jaunā modeļa ieviešanas ceļvedis.
  • No 2021. gada marta līdz 2021. gada oktobrim Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupa, ņemot vērā Pasaules Bankas ekspertu iestrādes, problēmu risinājuma alternatīvas un ieteikumus, kā arī rekomendācijas, kas sniegtas vairākos aktuālos starptautiskos un nacionālajos ziņojumos par augstāko izglītību un zinātni Latvijā, izstrādā priekšlikumus konceptuāli jaunam akadēmiskās karjeras ietvaram, tajā ietverot dažādus akadēmiskās karjeras virzības modeļus. Izglītības un zinātnes ministra darba grupas priekšlikumus ietver konceptuālā ziņojuma projektā par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā. Darbs pie konceptuālā ziņojuma izstrādes turpināsies 2022. gada sākumā, kad tiks saņemts Pasaules Bankas ekspertu sagatavotais projekta gala ziņojums.

 

  • 2021. gada 25. maijā Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupa piedalījās trešajā – pēdējā virtuālajā Pasaules Bankas organizētajā studiju vizītē. Vizītes virstēma: izvairīšanās no tīri kvantitatīviem rādītājiem akadēmiskā personāla snieguma novērtēšanā.

Pēdējo pāris gadu laikā universitātes, politikas veidotāji un pētījumu programmu finansētāji ir uzsākuši daudzas iniciatīvas, lai pārskatītu akadēmiskā personāla snieguma novērtēšanu. Sākotnēji to izraisīja Open Science kustība. Šorīd diskusijas vērstas uz akadēmiskā darba holistisku nevis tikai uz pētniecības darba komponentes novērtēšanu. Vizītes dalībnieki uzzināja par tendencēm akadēmiskā personāla snieguma novērtēšanā Eiropā kopumā, kā arī konkrētāk – par snieguma novērtēšanas pieeju Ģentes Universitātē Beļģijā, Norvēģijas un Nīderlandes universitātēs.

Vairāk informācijas kopsavilkumā par vizītē uzzināto un diskutēto:

Prezentācijas

Vizītes laikā pieminētais Norvēģijas universitāšu materiāls “NOR-CAM - A toolbox for recognition and rewards in academic careers”

Vizītes programma

  • 2021. gada 14. aprīļa Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupas sanāksmē LJZA pārstāve Antra Boča iepazīstinās darba grupas locekļus ar LJZA vīziju par tenūras sistēmas ieviešanu Latvijā, turpināsies darbs pie jaunas akadēmisko amatu struktūras atbilstoši Eiropas četrpakāpju akadēmiskās karjeras ietvaram, kā arī notiks diskusijas par zinātni apkalpojošā personāla karjeras modeli un tā vietu akadēmiskās karjeras ietvarā.
  • 2021. gada 8. aprīlī Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupa uzzināja par zinātnes tehniskā personāla (angļu val. core facility personnel/staff) nodarbinātības nosacījumiem un karjeras attīstības iespējām Gulbekjana zinātniskajā institūtā Portugālē (https://gulbenkian.pt/ciencia/) un Centrāleiropas Tehnoloģiju institūtā Masarika universitātē Čehijā (https://www.ceitec.eu/). Par karjeras modeli, kas darbojas Gulbekjana zinātniskajā institūtā, pastāstīja divu zinātnes tehniskā personāla vienību (plūsmas citometrija un antivielas) vadītāja Dr. Marta Monteiro. Savukārt par zinātnes tehniskā personāla karjeras sistēmu plašākā, proti, pētniecības grupu karjeras sistēmas kontekstā Centrāleiropas Tehnoloģiju institūtā Masarika universitātē stāstīja Dr. Katežina Hoškova (Kateřina Hošková) un Dr. Nikola Kostlanova (Nikola Kostlánová). Katežina ir pētniecības infrastruktūras speciāliste. Nikola ir zinātniskā sekretāre un strādā ar karjeras attīstības jautājumiem institūtā.

 

  • 2020. gada aprīlī Pasaules Banka īsteno otro konsultāciju ciklu ar Latvijas augstākās izglītības un zinātnes jomas pārstāvjiem, organizējot individuālas padziļinātas intervijas. Intervijas notiek gan ar iepriekšējā konsultācija cikla dalībniekiem, gan arī ar no jauna pieaicinātiem augstākās izglītības un zinātnes sektora pārstāvjiem.
  • 2021. gada 25. martā Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupa, saskaņā ar Pasaules Bankas ekspertu sniegtām vadlīnijām, uzsāka darbu pie jaunas akadēmisko amatu struktūras atbilstoši Eiropas četrpakāpju akadēmiskās karjeras ietvaram (sk. https://euraxess.ec.europa.eu/europe/career-development/training-researchers/research-profiles-descriptors). Amatu struktūras apraksts ietvers informāciju par katram karjeras posmam nepieciešamo kvalifikāciju, novērtēšanas kritērijiem, slodzi un atalgojuma līmeņiem, nodarbinātības nosacījumiem (t. sk. norādes par tenūramatiem). Darba grupas priekšlikumus, kā arī Pasaules Bankas ekspertu pirmās rekomendācijas plānots prezentēt darba seminārā par jaunā akadēmiskās karjeras modeļa izstrādes gaitu augstākās izglītības un zinātnes sektora pārstāvjiem šā gada jūnijā.
  • 19. un 21. janvārī notika virtuāla studiju vizīte Īrijā par augstākās izglītības un zinātnes  sistēmu, tostarp akadēmisko karjeru. No Latvijas studiju vizītē piedalījās akadēmiskās karjeras ietvara izstrādes darba grupa un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvji.

Pirmajā vizītes dienā dalībnieki tikās ar Īrijas Turpmākās un augstākās izglītības, pētniecības, inovācijas un zinātnes departamenta (ministrijas) un Augstākās izglītības iestādes pārstāvjiem, lai uzzinātu par augstākās izglītības un sistēmas vadību valsts līmenī. Pēc tam sekoja tikšanās ar Īrijas Universitāšu asociācijas un Tehnoloģiju augstākās izglītības asociācijas pārstāvjiem, lai uzzinātu par abu asociāciju funkcijām un darbības aspektiem. Otrajā dienā dalībnieki tikās ar Valsts foruma par mācīšanas un mācīšanās procesa uzlabošanu augstākajā izglītībā, kā arī Īrijas skolotāju arodbiedrības pārstāvjiem. Šajā vizītes dienā diskusiju centrā bija dažādi akadēmiskās karjeras aspekti, piemēram, mācīšanas un mācīšanās procesa uzlabošana, šī procesa analītika – indikatori tā novērtēšanai utml., akadēmiskā personāla darba līgumu veidi, slodze, atalgojuma līmeņi, sociālās garantijas, pensionēšanās nosacījumi utml. Vizītes noslēgumā dalībnieki reflektēja par saviem galvenajiem ieguvumiem no šī vizītes.

Galvenie secinājumi

Īrijas augstākās izglītības un zinātnes sistēma ir ļoti dinamiska. Visi tās lielākie dalībnieki seko Īrijas sistēmas darbībai, salīdzinot to ar Eiropas un starptautiskajām tendencēm. Īrijas sistēma īpaša ar to, ka salīdzinoši tik mazā valstī darbojas tik ļoti daudz dažādu dalībnieku, un tie visi ir apņēmušies nodrošināt, ka Īrijas augstākās izglītības un zinātnes sistēma darbojas optimāli.

Īrijas sistēmas veiksmes faktori:

  1. Vienošanās par ilgtermiņa valsts stratēģiju ar skaidriem mērķiem, tostarp ļoti stingru apņemšanos attiecībā uz izglītību, tostarp – augstāko izglītību.
  2. Ministrija izvirza nosacījumus, lai iestādes varētu strādāt optimāli. Tai ir vīzija un tā nodrošina, ka sistēma darbojas labi. Ar atsevišķām institūcijām strādā Augstākās izglītības iestāde.
  3. Izstrādājot augstākās izglītības un zinātnes politiku, notiek daudz konsultāciju, lai nodrošinātu, ka visi galvenie dalībnieki ir iesaistīti.
  4. Nozarē tiek veicinātas prakses kopienas. Valsts forums par mācīšanas un mācīšanās procesa uzlabošanu augstākajā izglītībā ir viens no daudziem prakses kopienu piemēriem.
  5. Jaunām iniciatīvām ir pieejams sākuma finansējums. Pārmaiņas tiek stimulētas šādā veidā.
  6. Daudz pētījumu, lai pārbaudītu, cik labi sistēma darbojas. To dara dažādi sistēmas dalībnieki. Augstākās izglītības iestāde un institūcijas tam nodrošina labu datubāzi.
  7. Spēcīga starptautiskā orientācija un daudz starptautisku salīdzinošu novērtējumu, ko veikuši gan valsts līmeņa dalībnieki, gan institūcijas.

Vairāk informācijas kopsavilkumā par vizītē uzzināto un diskutēto:

Vizītes programma

Vizītes laikā izmantoto saīsinājumu un akronīmu saraksts

Īrijas augstākās izglītības sistēmas četri svarīgākie aspekti:

  1. Valsts augstākās izglītības stratēģija līdz 2030. gadam (National Strategy for Higher Education to 2030), kas publicēta 2011. gadā - finanšu krīzes laikā, paredz vairākus mērķus, tostarp attiecībā uz mācīšanu un mācīšanās procesu. Stratēģija tiek īstenota, un ir nesusi būtiskas reformas augstākās izglītības sektorā.
  2. Īrijas sistēma tiek uzskatīta par student-centrētu, iekļaujošu un tādu, kas sekmē mācīšanās procesu un studentu sasniegumus.
  3. Īrijas augstākās izglītības sektors ir binārs, tas  ietver universitātes un tehnoloģiju institūtus. Nesen ir izveidots jauns institucionāls tips: tehnoloģiju universitāte. Papildus institucionālajai sadarbībai katrā no apakšsektoriem pastāv arī ievērojama sadarbība visā augstākās izglītības sektorā kopumā (sk., piemēram, Cilvēkkapitāla iniciatīvas finansējums Īrijas Universitāšu asociācijai un Valsts forumu par mācīšanas un mācīšanās procesa uzlabošanu augstākajā izglītībā (National Forum for the Enhancement of Teaching and Learning in Higher Education).
  4. Par augstākās izglītības sistēmas pārvaldību atbild Īrijas Turpmākās un augstākās izglītības, pētniecības, inovācijas un zinātnes departaments (ministrija) (Department of Further and Higher Education, Research, Innovation and Science) un Augstākās izglītības iestāde (Higher Education Authority).

Vizītes mērķi

  1. Iepazīties ar Valsts augstākās izglītības stratēģijas īstenošanu (šķēršļi un veiksmes faktori) un tās ietekmi uz augstākās izglītības institūcijām, īpašu uzmanību pievēršot mācīšanai un mācīšanās procesam, mācīšanās analītikai, akadēmiskā personāla darba slodzēm un akadēmiskā personāla attīstībai.
  2. Diskutēt par augstākās izglītības sistēmas vadību, tostarp par Īrijas Turpmākās un augstākās izglītības, pētniecības, inovācijas un zinātnes departamenta funkcijām un Augstākās izglītības iestādes funkcijām, kā arī par augstākās izglītības sektora pārstāvniecības struktūrvienību, piemēram, arodbiedrību, Īrijas Universitāšu asociācijas un Tehnoloģiju augstākās izglītības asociācijas lomu.

 

Galvenais ieguvums no Somijas vizītes ir atziņa, ka ikviena izglītības reforma ir grūta un ka ir svarīgi koncentrēties arī uz to, kā reforma tiek īstenota, ne tikai uz reformas saturu. Akadēmiskās karjeras reforma Somijā tika uzsākta kā izmēģinājums, kas tika izvērsts pakāpeniski. Bija vajadzīgi desmit gadi, lai pabeigtu šo procesu, un tas nenotika, izmantojot pieeju “no augšas (valsts) uz leju (institūcijas)”, bet tajā bija iesaistītas visas ieinteresētās puses. Reformas ieviešanas gaitas uzraudzīšana un analīze palīdzēja mazināt spriedzi starp dažādiem dalībniekiem un nepārtraukti uzlabot reformu.

Lai sekmīgi veiktu akadēmiskās karjeras reformu, jāņem vērā četri līmeņi: (1) indivīds, (2) nozares/struktūrvienības, (3) institūcija un (4) sistēma kopumā:

  1. individuālajā līmenī akadēmiskās karjeras modeļiem jābūt saistītiem ar indivīda attīstību un orientētiem uz individuālo prasmju, tostarp vadības prasmju, palielināšanu. Jauno pētnieku karjeras attīstībai ir jāpievērš uzmanība, lai nodrošinātu labu pētniecības īstenošanu (no idejas līdz rezultātam) un pētniecības jaudu;
  2. nozaru/struktūrvienību līmenī reformai jāņem vērā disciplinārās atšķirības. Somijas karjeras modelis ļauj struktūrvienībām piešķirt akadēmiskajam personālam docēšanas slodzes taisnīgi, pielāgojot struktūrvienību vajadzībām;
  3. institucionālā līmenī karjeras modeļiem jācenšas:
    • ierobežot nepotismu un nodrošināt dažādību akadēmiskā personāla piesaistē (piemēram, paplašināt potenciālo ārējo kandidātu loku, veidojot attiecības ar viņiem);
    • pieļaut dažādas izcilības definīcijas (pedagoģija, pētniecība, administrēšana utt.);
    • nodrošināt, ka galīgā atbildība par akadēmiskā personāla piesaisti un paaugstināšanu amatā ir augstākajam vadības līmenim. Universitātēm ir autonomija attiecībā uz akadēmiskā personāla piesaisti. Tipisks process ietver ārējos vērtētājus, kuri novērtē katru kandidātu un izsaka priekšlikumu fakultātes padomei, kas savukārt iesaka labāko kandidātu. Rektors pieņem galīgo lēmumu.
  4. sistēmas līmenī akadēmiskās karjeras modeļiem jānodrošina, ka:
    • visiem sistēmas dalībniekiem ir vienota izpratne par akadēmiskā snieguma novērtēšanu. Tas attiecas uz ministriju, pētniecības finansēšanas organizācijām un institūcijām;
    • institūcijas spēj dinamiski un enerģiski reaģēt uz mainīgu vidi. Piemēram, ir pierādīts, ka docēšanas slodzes mērīšana kontaktstundu veidā ierobežo inovāciju pedagoģijā. Somijas piemērs liecina, ka tad, kad docēšanas stundas vairs netika uzskaitītas kā kontaktstundas, uzlabojās pedagoģiskā inovācija un sadarbība akadēmiskā personāla vidū.

Vairāk informācijas kopsavilkumā par vizītē uzzināto un diskutēto: 

Vizītes programma

Pirmās dienas prezentācijas

Otrās dienas prezentācijas

  • No 2020. gada 1. oktobra līdz janvāra beigām – februāra vidum Pasaules Banka konsultējas ar Latvijas augstākās izglītības un zinātnes jomas pārstāvjiem, organizējot intervijas, tikšanās un aptaujas. Sākot no novembra beigām, vidēji mēnesī plānotas trīs konsultācijas. Konsultācijas notiks ar pārstāvjiem no Augstākās izglītības padomes, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un lielāko valsts dibināto universitāšu arodbiedrībām, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības, Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, valsts dibinātajām un juridisko personu dibinātajām augstskolām, kā arī ar IZM veidoto jauna akadēmiskās karjeras ietvara izstrādes darba grupu. Sk. attēlu "Pasaules Bankas ekspertu konsultācijas ar Latvijas augstākās izglītības un zinātnes jomas pārstāvjiem".

 

Novembris, 2020

Decembris, 2020

Janvāris, 2021

LZA & VZIA

24

 

 

 

 

 

 

 

 

LZP & LJZA

 

30

 

 

 

 

 

 

 

LU, RTU, RSU

 

 

3

 

 

 

 

 

 

LLU, DU, RTA, LiepU, VeA, ViA

 

 

 

7

 

 

 

 

 

LSPA, BA, LKA, JVLMA,LMA, LJA

 

 

 

 

9

 

 

 

 

RISEBA, EKA, Biznesa augstskola «Turība», SSE Riga

 

 

 

 

 

10

 

 

 

LIZDA, lielāko augstskolu arodbiedrības, AIP

 

 

 

 

 

 

12

 

 

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

 

 

 

 

 

 

 

13

 

IZM darba grupa

 

 

 

 

 

 

 

 

26

Pasaules Bankas ekspertu konsultācijas ar Latvijas augstākās izglītības un zinātnes jomas pārstāvjiem

  • Tuvāko mēnešu laikā tiks organizētas studiju vizītes uz Somiju, Īriju un Nīderlandi, lai īstenotu zināšanu apmaiņu ar citu valstu praktiķiem ar mērķi Latvijas ieinteresētajām pusēm gūt pieredzi no ārvalstu labās prakses piemēriem. Ņemot vērā situāciju pasaulē, sākotnēji studiju vizītes tiks organizētas kā virtuāli pasākumi. Šādi kā pirmā tiks apmeklēta Somija, pasākums plānots 2020. gada beigās.
  • Informatīvais pasākums 2020. gada 6. oktobrī

2020. gada 6. oktobrī notika vebinārs ar mērķi: informēt plašāku auditoriju par projekta darba plānu un projekta sākumpunktu; konsultēties ar ieinteresētajām pusēm par pašreizējo akadēmiskās karjeras sistēmu un aspektiem, kas būtu jāmaina; iepazīstināt ar citām līdzīgām augstākās izglītības sistēmām valstīs, kas jau reformējušas savus akadēmiskās karjeras ietvarus. Konsultāciju nodrošināšanai dalībniekiem tika izplatīta tiešsaistes aptauja, kas bija aktīva vēl nedēļu pēc informatīvā pasākuma beigām.

bank